Sākums
  • English
Absolvents Māris Kārkliņš
 


Kurā gadā Jūs beidzāt studijas RTU un ko Jūs pabeidzāt?

1998.gadā ASTF (automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti), ar novirzi Lietišķo datorsistēmu institūts Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra.

Kādēļ vispār savulaik tika izlemts studēt šajā sfērā?

Pabeidzu vidusskolu ar matemātikas novirzienu, un, tā kā matemātika un datorzinātnes ļoti interesēja, tika nolemts studēt šajā sfērā. Likās tad, un joprojām domāju, ka šī sfēra ir ļoti perspektīva.

Ko Jūs ieguvāt no šīs augstskolas? Vai tā attaisnoja Jūsu cerības?

Ieguvu pieredzi, daudz jaunu draugu, pamatzināšanas šajā sfērā. Daļēji attaisnoja manas cerības. Vissliktākais no mācību kvalitātes viedokļa bija pirmais gads. Universitāte pārāk daudz centās atsijāt nevēlamos studentus, un tajā laikā universitātei nebija izstrādāta vienota mācību programma visiem priekšmetiem, ar vienādām prasībām, un tā, lai priekšmets tiktu vērtēts visā tās pasniegšanas laikā, nevis tikai eksāmens noteica visu atzīmi. Studijas sākumā bija pārāk vieglas, un pārāk daudz koncentrētas uz vidusskolas programmu izlīdzināšanu.

Par ko šobrīd strādājat? Kāds ir šis darbs? Vai tas ir saistīts ar iegūto izglītību?

Pašreiz strādāju par Datu bāžu administratoru. Darbs ir atbildīgs, ar laiku var kļūt pārāk vienmuļš, ja uzņēmumā nekas nemainās. Toties salīdzinoši labi atalgots, un ir iespējams darbu veiksmīgi apvienot ar mācībām, vai neoficiāli piestrādāt. Tas ir saistīts ar iegūto izglītību.

Jūs teicāt, ka Jūsu darbs ir salīdzinoši labi atalgots, vai varat pastāstīt par atalgojumu?

Manā darba vietā, respektīvi, Unibankā, vispār vidējā alga ir aptuveni 26 tūkstoši eiro gadā. Latvijā un Igaunijā algas ir aptuveni vienādas, bet Lietuvā vēl pusotru reizi lielākas. Datu bāzu administratora alga bruto (bez nodokļu atvilkumiem) ir no 500 līdz 2500 latiem mēnesī. Vidējā datu bāzu administratora alga ir 800 līdz 1300 lati mēnesī. Gada laikā klāt var pierēķināt aptuveni 4 vai 5 mēnešu algu. Vēl, protams, ir dažādi bonusi un prēmijas. Kas vēl? Ir arī mobilais telefons, portatīvais dators, augstāk stāvošiem priekšniekiem arī automašīna.

Kādi datorspeciālisti vispār strādā Unibankā?

Datorspeciālisti Unibankā sastāda aptuveni 10% no kopējā darbinieku skaita. Kā pirmos minēšu administratorus, kas dalās 5 klasēs: filiāļu, informācijas sistēmu, datu bāzu, serveru un tīklu administratori. Tad ir programmētāji, kuros ietilpst gan sistēmanalītiķi, gan „tīrie” programmētāji. Tad ir tie speciālisti, kas atrodas starp biznesu un informācijas tehnoloģijām. Viņu uzdevums ir risināt biznesa problēmas. Vēl ir arī kvalitātes nodaļa, kas analizē dažādas problēmas, kas lietotājiem rodas ar lietojumiem. Ir arī monitoringa nodaļa, kas uzmana sistēmu, un loģiskās drošības nodaļa, kas domā par uzņēmuma politiku – lai būtu drošas darba stacijas, lai darbs būtu aizsargāts gan no iekšpuses, gan ārpuses.

Ja Jums šajā vasarā būtu jāstājas augstskolā, vai Jūs izvēlētos RTU? Atbildi pamatojiet!

Joprojām mācos RTU, tikai Rīgas Biznesa Institūtā. Bet, ja mācības ASTF / DITF tiktu organizētas pa vakariem, varbūt arī mēģinātu pabeigt maģistrantūras studijas arī šajā fakultātē.

Kam Jūs vispār ieteiktu studēt RTU DITF LDI STPK un kādēļ?

Tikai tādiem, kas tiešām ir pārliecināti, ka viņiem matemātika, datorzinātnes ļoti interesē, citādāk nav jēgas. Tikai pazaudēts laiks un potenciālās iespējas apgūt un mācīties tiešām to, kas interesē.

Ko Jūs ieteiktu mums, studējošajiem, veiksmīgas karjeras veidošanā?

Pareizi izvēlēties profesiju, organizāciju, un sfēru, kurā Jūs būtu ar mieru turpmāk darboties. Nemēģināt strādāt gadījuma darbus, kas nav saistīti ar Jūsu sfēru, labāk to laiku veltīt mācībām vai sevis pilnveidošanai, piemēram, ceļošanai.

Ja esat sācis strādāt kādu darbu, svarīgi ir cik daudz Jūs no tā mācāties, kā arī, protams, cik lielas pūles darba devējs velta savu darbinieku izglītošanai, jo parasti tikai ar universitātes izglītību ir par maz, tāpēc darba devējs savus darbiniekus var sūtīt kursos, kas parasti ir salīdzinoši dārgi. Un, protams, svarīga ir arī karjeras iespēja. Bieži vien sākumā atalgojumam nav lielas nozīmes, ja darbā Jūs iegūstat vērtīgu pieredzi, vai perspektīvā ir labas karjeras izaugsme.

Ja Jūsu absolvētā katedra vēlētos ar Jums sadarboties, vai Jūs to darītu? Kāda varētu būt šī sadarbība?

Jā, labprāt sadarbotos ar katedru. Kāda tieši sadarbība varētu būt? Nezinu, kādu vien vajag. Es, piemēram, varētu pastāstīt interesentiem par savu darbu (kādas zināšanas un prasmes vajadzīgas). Varu pastāstīt arī par citu savu kolēģu, kas strādā IT sfērā, darbu. Protams, varu piedāvāt arī cita veida sadarbību, bet līdz semestra beigām man nebūs brīva laika, jo jāuzraksta maģistra darbs/

Ar ko Jums palikuši atmiņā studiju gadi RTU?

Tā bija jaunība.

Kādi varētu būt Jūsu ieteikumi pasniedzējiem par mācību procesu un tā kvalitāti?

Salīdzinot mācību procesu un kvalitāti, kad es mācījos, varētu par ~ 50% uzlabot, ieviešot līdzīgu mehānismu, kā RBI. Neteiktu, ka RBI tā ir ideāla, bet nedaudz to uzlabojot, galvenokārt, palielinot klātienes studiju laiku, iespējams, tas sadārdzinātu mācību procesu, bet uzlabotu kvalitāti. Respektīvi: mācību klase 10 – 15 cilvēku. 1 priekšmets ~ 15 – 20 nodarbības, katra 3 stundu garumā Atzīme varētu veidoties, piemēram, šādi:
• Grupas (2- 3 cilvēki) projekts, ar prezentāciju, uzrakstīto, uzprogrammēto, cita projekta kritiku. (25% – 30% no atzīmes)
• 3 – 5 inpiduāli pastāvīgie darbi (kopā ~25%)
• Pus-semestra eksāmens (15 %)
• Mazie kontroldarbi, 6 – 10 (10%)
• Gala eksāmens (15% - 20%)
• Piedalīšanās klasē (5%)
+ Vieslektori. Ideālais variants, pirmo stundu pasniedzējs skaidro materiālu, tad to dara vieslektors, bet pēdējā stunda tiek veltīta grupu darbam. Vēl pozitīvi man šķiet tas, ja kursa sākumā pasniedzējs skaidri formulē savas prasības par dažāda veida darbiem.

Vai šī sfēra, respektīvi, datorzinātnes, šobrīd vēl ir perspektīva? Kāpēc?

Tā ir ļoti perspektīva. Datorzinātnes attīstās ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, tāpēc nevajadzētu būt milzīgiem šķēršļiem veidot karjeru, jaunam, uzņēmīgam jaunietim. Bez zināšanām datorzinātnēs ļoti vēlamas ir arī labas svešvalodu zināšanas, angļu vai arī kādas nedaudz eksotiskākas, kā vācu, zviedru, vai franču. Nav peļamas arī papildus zināšanas ekonomikā vai vadību zinībās.

Kuri pasniedzēji vislabāk palikuši atmiņā un kādēļ tieši viņi?

Grundspeņķis, Kirikova, Eiduks, Koliškins – vieni no labākajiem pasniedzējiem.

Kādas bija attiecības ar kursa biedriem (vai bija jaušamas konkurences cīņas)?

Ļoti draudzīgas, konkurences cīņas nebija, drīzāk kooperēšanās.

Vai atceraties savu izlaiduma dienu? Ja jā, tad kas tieši palicis atmiņā?

Atceros. Gan svinīgo, gan neoficiālo daļu.

Vai Jūs iesakāt studiju laikā strādāt?

Nezinu gan! Parasti cieš mācības. Uz skolu jau var atļauties neaiziet, bet uz darbu gan ne. Kamēr studē bakalaura programmā, to var arī nedarīt. Maģistrantūrā studējot, var sākt domāt par darbu. Bet nekādā gadījumā nevajag darīt ko tādu, kas nav saistīts ar sfēru.

Vai iesakāt mācīties ārzemēs?

Jā, kāpēc gan ne? Cik man zināms, studijas ārzemēs var būt tāds kā atspēriena punkts, lai rastos vēlme studēt un strādāt. Pozitīvi ir arī tas, ka visi, kas studē ārzemēs, labāk iemācās valodu, ko kaut kādā līmenī jau pārzin, vai iemācās kādu valodu no jauna.