Sākumā, ko un kurā gadā Jūs pabeidzāt?

Es beidzu STPK 2004.gadā.

Kāpēc Jūs izvēlējāties tieši šo sfēru?

Patika visas šīs lietiņas. Jau bija zināšanas, saskatīju kā iespēju izpausties manam kritiskajam un loģiskajam prātam.

Vai iegūtās zināšanas attaisnoja Jūsu cerības?

Cerības attaisnoja. Bija patīkami un lietderīgi sadarboties ar profesionāliem pasniedzējiem. Sajutu atbalstu un iespējas. Ja ne paša slinkums...

Par ko Jūs šobrīd strādājat? Vai tas ir saistīts ar iegūto izglītību?

Jā, varētu teikt, ka ir saistīts. Es strādāju par izstrādes daļas vadītāju nelielā IT firmā, kur būtība uzaugu. Pamatā veidojam mājas lapas, bet ir arī poligrāfijas darbi, banneri, dizains u.c. Esmu uzaudzis kopā ar uzņēmumu un ilgu laiku esmu darījis ļoti dažādas lietas mājas lapu izstrādē – sākot no dizaina, līdz programmēšanai. Tā kā sākām to visu, būdami tikai 2 cilvēki, visi risinājumi, kas saistīti ar izstrādi (protams, izpēti, projektēšanu utt.), bija jādara man pašam. Tā bija vērtīga pieredze pašizaugsmē. Kā trūkums ir tas, ka nav bijis nopietna piemēra, no kā mācīties kādas profesionālas lietas, jo darbā pārsvarā esmu tajā bijis viens. Ir bijušas kļūdas, ko esmu sapratis krietni vēlāk. Bet atkal – pieredze.

Tātad pēc Jūsu domām datorzinātnes sfēra šobrīd vēl ir perspektīva?

Perspektīva – protams! Vienīgi tagad atkal nāk ideju laikmets. Cilvēks tehnoloģijās sāk sevi izsmelt, viņas trūkst iedvesmas, spējas abstrahēties no tā visa un radīt!

Ja Jums šajā vasarā būtu jāstājas augstskolā, vai Jūs izvēlētos RTU?

Man nav viedokļa, jo nav ar ko īsti salīdzināt, man nav objektīvas informācijas par citām augstskolām pašlaik. Zinu tikai, ka arī RTU viss attīstās, un domāju, ka tā nebūtu pēdējā vieta, uz kurieni ietu pēc studiju programmas.

Kam Jūs vispār ieteiktu studēt STPK un kādēļ?

Ieteiktu meitenēm – stiprina loģisko domu un veselo saprātu... Un puišiem arī nav garlaicīgi(smejas...). Ja nopietni, domāju, ka visdažādāko interešu cilvēkiem. Grūti tā pateikt. Pirmie kursi ir tāds „sviests” pa pusei (vismaz manā laikā bija), kad tikai apjaut, kas vispār te ir iespējams, kur tālāk iet un kas tevi varētu interesēt un padoties.

Ko Jūs ieteiktu mums, studējošajiem, veiksmīgas karjeras veidošanā?

Ņemt visu, kamēr var. Nelaist garām iespējas. Nodibināt tuvas attiecības ar pasniedzējiem (palīdz sesijas laikā.(smejas...) Sadarboties ar savu grupu, atbalstīt vienam otru. Beidzot sākt strādāt!

Bet pats svarīgākais – pēc iespējas ātri un konkrētos termiņos noformulēt savus mērķus, kas ir jāsasniedz, kad tas notiks un kādam man jābūt, lai to realizētu. Un intensīvi jāiet uz to!

Ar ko Jums palikuši atmiņā studiju gadi RTU?

Vai... Daudz ūdens, bet prof. J.Grundspeņķa komanda kā tāda saulaina saliņa augšā, 5. stāvā.

Kuri no pasniedzējiem visvairāk palikuši atmiņā un kādēļ tieši viņi?

Prof. M.Kirikova – kā cilvēks ar ļoti stingru gribu, asu prātu un milzīgām darbspējām. Protams, prof. J.Grundspeņķis kā viscienījamākais un reizē vienkāršākais un „čomiskākais” no profesoriem. Protams, fizikas laboranti ar čībiņām un dīvainiem ieradumiem. Jā – fiziķis Blūms Jr. – deva iespēju ieskatīties kvantu fizikas lietās, kuras tajā laikā man bija aktuālas manu pasaules izpratnes meklējumu kontekstā. No STPK, abi labie mājas gari – Ligija un Inese, kuras vienmēr palīdzēja un joprojām šad tad neatsaka.(smejas...)

Kādi varētu būt Jūsu ieteikumi pasniedzējiem par mācību procesu un tā kvalitāti?

Vairāk pielietot dažādas interesantas metodes un paņēmienus mācību procesā. Kaut vai mazās grupas, konkrētus uzdevumus utt. Vispār vajadzētu ļaut studentam pašam izvēlēties savu priekšmetu sarakstu, lai visefektīvāk tiktu pielietoti abu pušu resursi, tā teikt.

Kādas Jums bija attiecības ar kursa biedriem? Vai bija jūtamas konkurences cīņas?

Mēs vispār bijām draudzīgi. Vismaz es biju. Ir jaukas attiecības ar kursa meitenēm, ir daži tuvi draugi no viņām. Tagad komunicējam retāk, bet atceramies viens otru, protams. Vairāk jau no pēdējiem gadiem.

Vai Jūs atceraties savu izlaiduma dienu? Kas tieši palicis atmiņā?

Rosība. Pēc apsveikšanas puse manu draugu pazuda atpakaļ katrs savā ikdienā un šampanieti nācās izdzert man pašam. Ja nopietni, - izlaidums kā jau izlaidums. Rinda uz slīdošā konveijera paklāja (smejas...).