Par sistēmalītiķa darbu stāsta RTU absolvente Gundega Lazdāne

Darbs

Sistēmanalītiķi strādā dažādos uzņēmumos. Viņu amats bieži vien tiek saukts savādāk, bet pienākumi ir līdzīgi tālāk minētajiem.

Piemēram, Andris, kurš ir programmētājs firmā „IT Alise”, kas piedalās arī sistēmas projektēšanā, izstrādē un uzturēšanā, par saviem galvenajiem pienākumiem uzskata programmatūras izstrādi, kļūdu labošanu, kā arī tādu problēmu risināšanu, kas ir pielaistas sistēmas analīzes un projektēšanas fāzēs. Viņam bieži jāpiedalās intervijās ar klientu, ja runa ir par strādājošas sistēmas kļūdainu darbību, vai arī intervijās, kas saistītas ar sistēmas papildināšanu.

Matīss, kurš pēc profesijas skaitās datortīklu projektētājs "Valsts Informācijas Tīkla aģentūrā", veic arī sistēmanalītiķa pienākumus. Viņš ikdienā brauc pie klientiem, kas ir pieprasījuši interneta pieslēgumu vai arī citus pakalpojumus, pārbauda, vai materiālā bāze ir pietiekoša. Pēc tam notiek projektu rakstīšana, kas tālāk tiek nodoti izpildei tehniskajam departamentam. Papildus viņa pienākumos ietilpst jaunu tīklu risinājumu un pieprasījuma realizācijas meklēšana.

Jānis strādā starptautiskā firmā "Exigen" par biznesa procesu analītiķi. Viņa pienākumos ietilpst ar GRADE rīka palīdzību būvēt lielu organizāciju modeļus. Viņš piedalās dažādu starptautisku projektu izstrādē (Austrālija, ASV, Vācija, Kanāda). Kopā ar kolēģiem Jānis ir piedalījies vairāku lielu organizāciju modelēšanā arī Latvijā. Modeļu veidošana palīdz atklāt pretrunas un nepilnības pirmajos projekta etapos, kas ir svarīgi lielu un dārgu informācijas sistēmu būvēšanā.

Vissvarīgākā sistēmanalītiķa prasme ir lieliskas komunikācijas spējas. Sistēmanalītiķim jāspēj viegli saprasties ar cilvēkiem, jābūt labam klausītājam (intervijās) un jāreaģē uz cilvēku teikto.

Zināšanas par tehnoloģijām arī ir svarīgas. Sistēmanalītiķim nav jāpārzina sarežģītas programmēšanas valodas, bet atbilstošas zināšanas var noderēt. Vēlamas pamatzināšanas dažādos ar to saistītos virzienos (programmēšanas valodas, datu bāzu vadības sistēmas, aparatūras veidi, komunikācijas ierīces utt. ). Tāpat arī sistēmanalītiķim jāspēj novērtēt programmētāju tehniskās iespējas un ierobežojumi. Bez šādām zināšanām sistēmanalītiķis nevarēs izvēlēties labākos risinājumus.

Svarīgas ir arī biznesa zināšanas. Protams, sistēmanalītiķim nav jābūt biznesa ekspertam, bet atbilstoša izpratne ir nepieciešama. Piemēram, sistēmanalītiķim, kurš veido grāmatvedības informācijas sistēmu, vajadzētu saprast atšķirību starp debetu un kredītu. Sistēmanalītiķim jāspēj novērtēt situācija un jāatrod tai piemērotākie risinājumi.
 
Papildus resursi internetā